piegājām pie durvīm. Dralors, neapstājoties, to atvēra un pasludināja:
— Līna, mīļā, es esmu atpakaļ!
— Reg! Reg, es esmu šeit guļamistabā. Vai esi redzējis Marinu? Kā viss gāja?
Draklords gāja tālāk balss virzienā. Sekojot viņam, es nokļuvu mājīgā guļamistabā, ko caurstrāvo slīpi saules stari. Mana māsa gulēja uz lielas gultas ar baldahīnu, ko ieskauja daudzi spilveni. Kad es parādījos no dralorda aizmugures, gaisā karājās vēl viens vienkāršnieks.
— Marina! — viņa izdvesa.
— Mazā māsa! — es metos viņai pretī.
Laimes asaras, apskāvieni. Es nevarēju izrunāt ne vārda, es tikai raudāju, nespēdama izteikt visu, kas šajā laikā bija sakrājies manā dvēselē. Vasiļina mani nomierināja, glāstīja plecus un matus. Es paskatījos uz viņas apaļo vēderu un caur asarām pasmaidīju. Un kad tu paspēji man uzdāvināt brāļadēlus? Brīnišķīga meitene Zlata, un tagad viņas otrais brāļadēls ir ceļā. Māsa izskatījās tik laimīga un pārtikusi, ka viņas dvēsele priecājās, jo ar viņu viss bija kārtībā.
"Es tevi meklēju ilgus astoņus gadus." Kā? Kā tu šeit nonāci? — beidzot varēju noformulēt jautājumu.
— Kā es te nokļuvu? Godīgi sakot, es īsti nezinu, bet man ir viena teorija…” māsa pēkšņi iepleta acis un satvēra vēderu. "Es jums pastāstīšu vēlāk, mans dēls nolēma, ka ir pienācis laiks piedzimt!"
— Dēls? Vai šeit ir ultraskaņa? — Es biju pārsteigts.
— Kaut kas tamlīdzīgs. Palīdzi piecelties,” māsa neveikli centās piecelties ar manu palīdzību, taču viņa noliecās un vaidēja.
— Vasja? Vasja, vai jums šeit ir ārsti?
— Ir ārsts. Labi. Tāpēc neuztraucieties," viņa nomurmināja nožņaugtā veidā un pēkšņi iesaucās: "Reg!"
Draklords, kurš taktiski bija atstājis mūs vienus, nekavējoties ielauzās guļamistabā. Viņam pietika ar vienu skatienu, lai saprastu, kas notiek.
— Apgulies, es tagad atvedīšu Aisānu!
— Es netaisos dzemdēt gultā! Es nevēlos būt saistīts ar šo vietutādiatmiņas. Aizvediet mani ātri uz medicīnas nodaļu, tur viss ir gatavs dzemdībām!
— Medi bloks? — Es atkārtoju vārdu, kas neiederējās šajā pasaulē.
"Jā," Vasiļina to atmeta.
Nogaidījis nākamo kontrakciju, Reginhards paņēma sievu rokās un steidzās ārā no kambariem, es sekoju. Koridorā mūs sagaidīja vairākas meitenes, un Vasja ejot sāka dot pavēles:
— Risanna, palīdzi manai māsai iekārtoties. Asja, es tāda esmu. Ir laiks! Marina…
— Esmu ar tevi!
— Pārģērbies no ceļa un ēd, es nekur neiešu! — māsa pasmīnēja un pagriezās pret vīru: "Un tu arī, kad būsi līdz vietai, atpūties."
Risanna, stipra meitene, kuras mati bija sapīti divās bizēs, smaidīga un runīga, veda mani uz man iedalītajām istabām trešajā stāvā. Kur es atradu pazīstamas ērtības un pat drēbju skapi, kas piepildīts ar pilnīgi jaunām drēbēm. Izņemot to, ka fonta vietā bija no cieta akmens izgrebta vanna.
— Nyera Marina! — Liza ielidoja istabā pēc mums, uzrunādama mani tā, kā viņa bija vairāk pieradusi. Es viņu nelaboju. — Cik es priecājos, ka tu esi dzīvs!
— Liza, es ļoti priecājos. Labi padarīts! Īsta varone! — es apskāvu meiteni.
— Es?! — viņa samulsa. — Njēra, tā biji tu, kas upurējies, lai mani pasargātu! Jūs virzāties pretī drošai nāvei! Bet es neko tādu nedarīju.
— Nu, kurš beidzot nokļuva Drakendortā? Kurš savam draklordam atnesa burvju zobenu? Jūs paveicāt uzdevumu, nesamaziniet savus nopelnus! Katrs no mums izdarīja savu daļu. Pateicoties tam, ka tu lieliski izdarīji savu darbu, es esmu drošībā šeit un ar māsu blakus,” es viņai uzsmaidīju.
— Nyera Marina, vai es tāpat kā iepriekš varu būt jūsu personīgā kalpone?
— Labāk kā kompanjons. Tev nav nekas pretī, vai ne? — Es paaugstināju Lizas statusu. Viņa, nerunīga, tikai pamāja, skatoties uz mani ar mirdzošām acīm. — Lieliski! Lūdzu, palīdziet man pārģērbties. Es steidzos pie māsas, viņas mazulis drīz piedzims, man viņa ir jāuztur.
Netērējot laiku, es steidzos pie Vasiļinas. Pirmās stundas man ļāva būt kopā ar viņu, un es novērsu viņas uzmanību ar stāstiem par savu dzīvi, izvairoties no nevajadzīgām nepatīkamām detaļām. Un tad tam nebija laika, un Aisana mani izsita pa durvīm:
"Jums nav nekāda biznesa būt šeit tik jaunam šobrīd!"
— Bet…
— Neviens, ieguva. Ja nolemsi laist pasaulē mazuli, tad es tev ar prieku palīdzēšu.
Patiesībā mēs ar Vasiļinu esam viena vecuma, bet pati Asija noteikti ir jaunāka par mums, bet es nestrīdējos ar šo apņēmīgo jaunkundzi, kurai ir arī maģiskas spējas. Viņa izgāja koridorā, kur gaidīja dralords. Vasja viņu izsvieda daudz agrāk par mani. Viņš pārāk reaģēja uz viņas ciešanām. Man tas vispār ir apnicis.
Liza un Rizanna gaidīja mazliet tālāk. Otrais izdzina visus nevajadzīgos, lai tie nelīst pie durvīm:
"Pils ir pilna ar darbu." Tev te nav ko darīt! Un pastāstiet citiem, ka, ja jums kāds būs vajadzīgs, mēs jums piezvanīsim paši.
Mazulis piedzima pēc dažām stundām, un tas tiešām izrādījās puika. Aiz loga jau bija samtaina nakts, piepildīta ar ziedošu koku aromātiem, kad dralords ar zobenu pārgrieza nabassaiti. Arī rituāls, kā man paskaidroja Aisana.
— Sauksim viņu par Vladimiru? Tev nav nekas pretī, vai ne? — Vasiļina, dzemdību pārgurusi, uzsmaidīja vīram.
— Vladimirs Berlians? Labs vārds. Skanīgi! Un jēga ir spēcīga. Tas patiks Pūķim priekštecim,” laimīgajam pūķu kungam pat prātā neienāca pretrunāt sievai.
Pieliecies pie mazuļa, kuru Asija pasniedza māsai, viņš kaut ko iesaucās, un viņa acis staroja mīlestībā. Es pat nedaudz apskaužu Vasku baltā. Es gribēju, lai kāds mani arī nesavtīgi mīl. Es arī domāju, ka, iespējams, man būtu bail, ja tas notiktu. Es pie tā neesmu pieradis. Baidos, ka nevaru uzticēties…
Es sāku analizēt savu situāciju.
Un Eirēna? Mēs skūpstījāmies, un šodien, riskējot ar savu dzīvību, viņš mani izglāba no Nirfeats. Vai tas mūs satuvināja? Bez šaubām! Bet vai tas ir par mīlestību? Nedomājiet.
Man viņš ļoti patīk un izraisa noteiktas jūtas, bet es viņu nemaz nepazīstu, un iemīlēties no pirmā acu uzmetiena man nav ierasts. Bet viņa attieksme pret mani ir nedaudz satraucoša. Tagad es esmu kā viņa Ēna, ar visu, ko tas nozīmē, es pats piekritu šim rituālam. Brīvprātīgi. Bet tagad mans liktenis mani mazliet satrauc.
